Kļūdas, ko pirmo reizi pieļauj apģērbu zīmoli pirms ražošanas

Kad dibinātājs pirmo reizi ar mums sazinājās, viņam jau bija skaidrs priekšstats par to, ko viņš vēlas.

Tā bija viņa pirmā apģērbu kolekcija.

Viņam bija zīmola nosaukums.

Viņam bija logotips.

Viņam bija garastāvokļa dēlis, kas bija pilns ar atsaucēm.

Pats galvenais, viņam bija daudz ideju.

Mūsu pirmā zvana laikā viņš teica kaut ko, ko mēs diezgan bieži dzirdam no jauniem zīmoliem:

'Es nevēlos, lai pirmā kolekcija izskatītos kā pārbaude. Es vēlos, lai cilvēki precīzi zinātu, kas ir mūsu zīmols.'

Mēs to sapratām.

Pirmā kolekcija rada daudz emociju.

Dibinātājam tie nebija tikai apģērbi.

Tie atspoguļoja vairākus mēnešus ilgu plānošanu un zīmola identitāti.

Izaicinājums bija palīdzēt viņam visas šīs idejas pārvērst produktos, kurus faktiski varētu ražot.

Sākotnējais plāns bija lielāks, nekā mēs gaidījām.

Bija kapuces, T-krekli, treniņbikses un jakas.

Gandrīz katrā gabalā bija kaut kas īpašs.

Cits audums.

Cita drukas tehnika.

Cita etiķete.

Cita konstrukcijas detaļa.

Nekas nebija neiespējams.

Tā nebija problēma.

Problēma bija tā, ka katra jauna ideja radīja jaunu attīstības procesu.

Projektēšanas stadijā ir viegli pievienot vēl vienu detaļu.

Datora ekrānā rāvējslēdzēja maiņa, izšuvumu pievienošana vai jauna auduma efekta radīšana var aizņemt tikai dažas minūtes.

Ražošanā katras izmaiņas ir saistītas ar kaut ko citu.

Jauns audums ietekmē modeli.

Jauns izšuvums ietekmē testēšanu.

Jauns piederums ietekmē ieguvi.

Jauna konstrukcija ietekmē paraugu ņemšanu.

Produkts kļūst par daudzu lēmumu kombināciju.

Mēs neteicām klientam noņemt visu.

Tas parasti nav noderīgi.

Tā vietā mēs viņam uzdevām citu jautājumu:

'Ja jūsu klienti atceras tikai vienu produktu no jūsu pirmās kolekcijas, kuram tam vajadzētu būt?'

Iestājās ilga pauze.

Viņš teica, ka kapuci.

Šī atbilde faktiski padarīja nākamos lēmumus daudz vieglākus.

Hoodija bija produkts, kas visskaidrāk pārstāvēja zīmolu.

Tāpēc mēs nolēmām šim darbam veltīt vairāk uzmanības.

Pārējie produkti netika atcelti.

Tie tika vienkāršoti.

Izlases laikā mēs nonācām citā bieži sastopamā situācijā.

Klients vēlējās, lai kapuce justos premium.

Viņš nosūtīja vairākus atsauces produktus no labi zināmiem ielu apģērbu zīmoliem.

Problēma bija tā, ka katrā atsaucē bija kaut kas, kas viņam patika.

Vienam bija audums.

Cits piemeklēja.

Citam bija detaļas.

Viņš gribēja tos visus apvienot vienā produktā.

Tas bieži notiek ar jauniem zīmoliem.

Viņi nekopē vienu produktu.

Viņi cenšas izveidot kaut ko labāku, apkopojot daudzu produktu labākās daļas.

Idejai ir jēga.

Bet dažreiz gala produkts kļūst neskaidrs.

Mēs veicām vairākas diskusijas par kapuci.

Vai galvenā uzmanība būtu jāpievērš liela izmēra formai?

Vai tam vajadzētu būt smagajam audumam?

Vai tam vajadzētu būt izšuvumam?

Vai tai vajadzētu būt apdarei?

Galu galā mēs nolēmām, ka vissvarīgākā sajūta ir siluets un audums.

Izšuvumi palika, bet kļuva tīrāki.

Dažas papildu detaļas tika noņemtas.

Hūdijs kļuva mazāk sarežģīts.

Bet tas kļuva tuvāk tam, ko zīmols vēlējās.

Viena lieta, ko pamanījām šī projekta laikā, bija tas, ka pirmie zīmoli bieži uztraucas par detaļu noņemšanu.

Viņi domā:

'Ja mēs kaut ko noņemam, produkts kļūst mazāk īpašs.'

Taču klienti parasti neuzskata par apģērba gabalu, skatoties uz tehnisko iepakojumu.

Viņi to piedzīvo, valkājot to.

Piemērots.

Komforts.

Auduma sajūta.

Kopējais izskats.

Šīs lietas parasti ir svarīgākas par garāko pielāgoto funkciju sarakstu.

No šī projekta bija vēl viena mācība.

Pirmais ražošanas daudzums.

Sākumā klients gribēja ražot lielāku daudzumu, jo vienības cena bija labāka.

No cenu viedokļa tam bija jēga.

Bet tas bija pilnīgi jauns produkts.

Pārdošanas vēstures nebija.

Neviens nezināja, kurš izmērs pārdos ātrāk.

Neviens nezināja, kādai krāsai klienti dotu priekšroku.

Pēc apspriešanās klients nolēma sākt ar kontrolētāku daudzumu.

Tās nebija zemākās iespējamās izmaksas par gabalu.

Bet tas piešķīra zīmolam lielāku elastību.

Ja produkts darbojās labi, viņi varētu palielināt nākamo pasūtījumu ar lielāku pārliecību.

Dažus mēnešus vēlāk mēs apspriedām otro pasūtījumu.

Saruna bija ļoti atšķirīga.

Klients jau zināja, kurš stils darbojas vislabāk.

Viņi zināja, kuras krāsas klienti dod priekšroku.

Viņi zināja, kuras detaļas klienti pamanīja.

Otrā kolekcija bija vieglāka, jo aiz katra lēmuma bija reāla informācija.

Atskatoties atpakaļ, lielākais izaicinājums pirmajā projektā nebija ražošana.

Rūpnīca varētu ražot produktus.

Materiāli bija pieejami.

Paņēmieni bija iespējami.

Grūtākā daļa bija izlemt, kas ir vissvarīgākais.

Jaunam apģērbu zīmolam katra ideja šķiet svarīga.

Un dažreiz tās visas ir labas idejas.

Bet kolekcijai joprojām ir vajadzīgas prioritātes.

Produkti, kas gūst panākumus, ne vienmēr ir tie, kuriem ir visvairāk detaļu.

Parasti tie ir tie, kuros katrs lēmums atbalsta vienu un to pašu ideju.

Pirmajai kolekcijai nav jāpierāda viss, ko var darīt zīmols.

Tam ir jādod klientiem iemesls to atcerēties.

To daudzi zīmoli saprot tikai pēc pirmās ražošanas.

Un tas ir pilnīgi normāli.

Pirmā kolekcija ir ne tikai palaišana.

Tas ir arī sākums izpratnei par to, par ko zīmols īsti vēlas kļūt.